| : |
Ministrija atbild:
Par pašreizējo situācija Latvijā medus ražošanā un izplatīšanā:
Latvijas ģeogrāfiskais stāvoklis ir labvēlīgs augstvērtīga medus iegūšanai, jo mērenā klimata josla un plašā nektāraugu daudzveidība ir galvenais priekšnosacījums ievāktā medus kvalitātei. Bez tam, īsajā ziedēšanas laikā nektārs izdalās koncentrētāks un bagātāks ar bioloģiski aktīvām vielām. Diemžēl ģeogrāfiskajam novietojumam raksturīgie klimatiskie apstākļi biškopības attīstību reizēm arī ļoti stipri kavē, jo traucē normālu bišu saimju attīstību un ienesuma izmantošanu.
Salīdzinot Latvijas austrumu rajonus un Vidzemes augstieni ar teritorijām Baltijas jūras piekrastē, valsts dienvidrietumos, tad bišu saimju aktīvā medus ievākšanas sezona var būt ļoti atšķirīga. Atšķirības pavasara un rudens iestāšanās laikā var sasniegt pat vairāk nekā divas nedēļas, un līdz ar to bišu saimju aktīvā sezona piekrastes rajonos var būt pat par mēnesi garāka nekā valsts kontinentālajā daļā.
Latvijai nav tradicionāli attīstītu biškopības reģionu, līdz ar to nozare ir vienlīdz labi attīstīta visā valsts teritorijā. Pēc Valsts aģentūras Lauksaimniecības datu centrs datu bāzes Latvijā 2011.gadā bija 51 576 bišu saimes, kas ir krietni mazāk, nekā to pieļauj Latvijas dabas resursi un bišu barības bāze, līdz ar to varam secināt, ka nozarei ir iespējas attīstīties, jo arī pieprasījums pēc medus ar katru gadu pieaug.
Liela daļa bišu saimju, aptuveni 40 % ir Latvijas iedzīvotāju piemājas saimniecībās, kur dravošana notiek ļoti ekstensīvi un, kur bišu saimes tiek turētas galvenokārt medus ieguvei pašu vajadzībām vai, lai papildinātu ģimenes budžetu ar nelieliem papildus ienākumiem. Šīs dravas ir nelielas tajās nav vairāk par piecām līdz deviņām bišu saimēm, nereti to īpašniekiem nav speciālas izglītības biškopībā. Pēc Latvijas biškopības biedrības datiem Latvijā 83% sastāda saimniecības, kurās ir līdz 49 bišu saimēm, saimniecības no 50 99 bišu saimēm ir 11%, lielās saimniecības, kurās ir no 100 149 saimēm ir 3%, bet profesionālās saimniecības, kurās ir 150 un vairāk bišu saimju sastāda tikai 3%.
Biškopju saražotās produkcijas realizācija ir atkarīgi no tās kvalitātes, apjoma, kā arī no realizācijas vietas. Lielāko daļu 68% saražotās produkcijas Latvijas biškopji realizē tiešajā tirdzniecībā, t.i. tieši patērētājiem. Atlikušā produkcijas daļa tiek realizēta gan vairumtirdzniecības uzņēmumiem (20%), gan mazumtirdzniecības uzņēmumiem (8%), gan pārstrādes uzņēmumiem (4%).
Latvijā pēc Pārtikas un veterinārā dienesta (turpmāk - PVD) datubāzes ir reģistrēti 2263 biškopības produktu aprites uzņēmumi, no tiem deviņi ir PVD atzīti uzņēmumi, kuri saražoto produkciju var eksportēt. Sīkāku informāciju par biškopības produktu aprites uzņēmumiem var iegūt PVD vai tīmekļa vietnē www.pvd.gov.lv
Par Valsts atbalstu biškopības nozarei:
Ir paredzēts valsts un Eiropas savienības atbalsts biškopības nozarei, kuru piešķir par Latvijas biškopības programmā noteikto pasākumu realizēšanu. Ar kārtību, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu biškopībai varat iepazīties 2007.gada 11.septembra Ministru kabineta noteikumos Nr.617 Noteikumi par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu biškopībai, tā administrēšanas un uzraudzības kārtību, bet sīkāku informāciju par Latvijas biškopības programmu var iegūt šeit.
Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par ikgadējo valsts atbalstu lauksaimniecībai un tā piešķiršanas kārtību, ir paredzēts valsts atbalsts ciltsdarbam biškopībā. Tiek piešķirts vienreizējs valsts atbalsts par novērtētu bišu ciltssaimi.
Par biškopības produktu ražošanas uzņēmumu valsts uzraudzības un kontroles veikšanu.
PVD organizē preventīvos pasākumus iespējamā pārtikas piesārņojuma novēršanai un analizē to tendences, veicina attiecīgas jomas darbības uzlabošanu un pilnveidošanu, tādējādi nodrošinot kvalitatīvu un nekaitīgu pārtikas produktu apriti. PVD kontroles biškopības produktu aprites uzņēmumos veic saskaņā ar Pārtikas un veterinārā dienesta inspekciju plānu, kurā katrai pārtikas apritē iesaistīto uzņēmumu grupai ir noteikts minimālais pārbaužu biežums gadā. Plānveida pārbaudes primārajos medus ražošanas uzņēmumos tiek veiktas vienu reizi trijos gados, medus iepakošanas uzņēmumos un medus mazumtirdzniecības uzņēmumos vienu reizi gadā. Veidojot inspekciju plānu, PVD izvērtē katra konkrētā uzņēmuma ražošanas apjomus, riska faktorus, iepriekšējo inspekciju rezultātus un arī iedzīvotāju sūdzības.
Medus kvalitātes, klasifikācijas un marķējuma prasības, kā arī kārtība, kādā novērtējama medus atbilstība minētajām prasībām ir noteikta 2003.gada 16.septembra Ministru kabineta noteikumos Nr.522 Kvalitātes, klasifikācijas un marķējuma prasības medum. Noteikumi ir saistoši visiem pārtikas uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kas veic uzņēmējdarbību medus aprites jomā.
Atbildi uz Jūsu jautājumu Vai biškopības nozare ir rentabla un vai ir grūti iesācējam ienākt tirgū? nevar sniegt viennozīmīgi, jo katras jomas rentabilitāte ir atkarīga no ļoti daudziem to ietekmējošiem faktoriem.
Pēc biškopju viedokļa biškopība ir riskam pakļauta nozare, jo tā ir atkarīga no dažādu blakus faktoru iedarbības, tādu kā mainīgo dabas apstākļu ietekmes, bišu slimībām, kā arī plašā ķimikāliju pielietojuma lauksaimniecībā. Medus ražošana ir izteikts ilgtermiņa bizness, jo naudas aprite ir 3 4 gadu garumā, turklāt jāņem vērā tas, ka, lai uzsāktu darbu biškopībā ir nepieciešamas specifiskas zināšanas, kuras bitenieki uzkrāj visa darba mūža garumā. Līdz ar to, lai iesācējs uzsāktu šo biznesu ir nepieciešamas zināšanas un samērā lieli finansiāli ieguldījumi, kas peļņu varētu sākt dot tikai pēc 3 4 gadiem, ar nosacījumu, ja saražotais medus būs kvalitatīvs un tiks atrasts stabils noieta tirgus produkcijai, jo arī šajā nozarē konkurence pastāv neskatoties uz to, ka nozarei ir iespējas attīstīties.
Vairāk informācijas pētījumam par Jums interesējošiem jautājumiem varat iegūt sazinoties ar Latvijas biškopības biedrības speciālistiem un biškopības praktiķiem interneta vietnē www.strops.lv . |
